Pireneju kalnu suns / Пиренейская горная собака

Pireneju kalnu suns / Пиренейская горная собака

Сообщение Admin » 18 июл 2013, 16:11

Pireneju kalnu suns / Great Pyrenees

Izcelsmes valsts: Francija.
Šķirnes standarts FCI № 137 / 31.03.2005.
Sākotnējā standarta publicēšanas datums: 25.06.1986.

Šķirnes apraksts un vēsture.
Visticamāk, ka lielā Pireneju kalnu suņa senči ir bijuši aziātu ganu suņi. Šai sugai ir gara un bagātīga vēsture. Eiropas teritorijā minēta 1800-1000g.p.m.ē. un bija izolēta evolūcijā no citām sugām. Suga saglabājusi savu īpatno izskatu, stāju un raksturu. Šīs šķirnes suns pirmo reizi tiek pieminēts jau 12. gadsimta hronikās.

1675. gadā jaunais Francijas troņmantnieks iemīlējās lauku kucēnā un paņēma līdzi uz Luvru. Tiklīdz viens baltais suns nokļuva galmā, uzreiz visi galminieki iekāroja baltos lācēnus. Sākās suņu audzēšana laukos lai pārdot turīgiem pilsētniekiem. Kalnu ganu palīgi kļuva par franču galma mājas suņiem. Tādā veidā šķirne kļuva pazīstama un viņus izmantoja aitu un lielopu ganāmpulku apsargāšanai no vilkiem un lāčiem, kā arī apsardzei mājās un pilīs bet franču aristokrāti izmantoja tos kā personīgos miesassargus
Pirmais šķirnes standarts tika pieņemts 1907. gadā, taču oficiāli atzīts tikai 1960. gadā. Lielais Pireneju kalnu suns ir populārs arī ASV, Lielbritānijā un Japānā. Tas ir gan bērnu draugs un ģimenes mīlulis gan palīgs psiholoģiskai rehabilitācijai atveseļošanas iestādēs.

Lielais Pireneju kalnu suns ierindojas lielo kalnu suņu grupā, kurā ietilpst mastifi, Turcijas Akbašs, Bergamas aitu suņi, Itāļu Maremmas-Abrucijas aitu suņi, Poļu Podhales, Ungāru Kuvašs. Vairāku simtu gadu garumā tie tika izmantoti kā ganu suņi kalnainajos apvidos. Šķirnes nosaukumos – "Pireneju vilku suns", "Pireneju lāču suns" – atainota šo suņu spēja aizsargāt ganāmpulku no vilkiem un vēl draudīgākiem plēsējiem – lāčiem. Turklāt šie suņi ir spējīgi pieņemt patstāvīgus lēmumus cilvēka prombūtnes laikā, kas padara to par lielisku sargu. Šīs šķirnes suņiem piemīt ļoti maigs un komunikabls raksturs. Mūsdienās šķirne ir izplatīta visā pasaulē. (Latvijā 2010.g. sākumā bija reģistrēti 7 pieauguši suņi.)

Spēcīgs un izturīgs suns, viņam piemīt neatkarīga daba un lepnums. Izteikta tieksme izcīnīt dominanci. Suns jāapmāca jau no mazotnes. Pret ģimenes locekļiem izturas labvēlīgi, neuzticas svešiniekiem.
Nav piemērots turēšanai pilsētas dzīvoklī. Suņa fiziskajām aktivitātēm nepieciešams liels plašums, tam nepatīk, ja to ieslēdz telpās. Kažoka kopšana īpašas pūles nesagādā - tas jāizsukā vienu - divas reizes nedēļā. Suņu izstādēs izskatās lēnīgs un neveikls, mežā vai tīrumā skrien kā stirna. Ja suns nav turēts nebrīvē ( voljers, ķēde, būda ) ir īpaši maigs pret maziem bērniem pat zīdaiņiem. Labi audzināts suns var padzenāt kaķi bet neuzbruks tam. Nereti suņu īpašnieku foto albumos ir saimnieku vai bērnu fotogrāfijas ar blakus gulošu suni gultā vai šūpuļkrēsla. Tas vēlreiz liecina par suņa tīrīgumu. Sunim nepieciešama regulāra komunikācija ar saimnieku vai ģimeni, turēšana vienīgi pagalmā šiem gudrajiem suņiem uzdzen depresiju. Suņi labi atceras pāri darījumus un vienmēr atceras savus draugus. Ar nepazīstamiem suņiem pirmkārt cenšas iepazīties un draudzēties.

Vispārējais izskats. Ļoti liels, spēcīgi un harmoniski veidots suns. Trūkumi. Iespaids par neveiklību. Līdzība ar sanbernāru, ņūfaundlendu vai leonbergeru. Pārbarots, netrenēts, gļēvs vai agresīvs suns.

Augstums skaustā. Suņiem: robežās no 70 līdz 80 cm. Kucēm: robežās no 65 līdz 72 cm. Pieļaujamā novirze no norādītā izmēra – 2 cm.

Svars. Suņiem: 60 kg robežās. Kucēm: 45 kg robežās.

Galva. Nav pārāk smaga salīdzinājumā ar korpusa izmēriem. Sānos salīdzinoši plakana; galvaskausa daļa nedaudz ieapaļa; izteikts pakauša paugurs, galvaskausa pakauša daļai ir velvēta forma. Galvaskausa daļas platums ir vienāds ar tās garumu. Pāreja no pieres uz purna daļu – izteikta, plūstoša. Pareizi pildīts purns, vietā, kur pieres daļa pāriet uz purnu, tas ir plats, un vienmērīgi sašaurinās virzienā uz degunu. Lūpu malas melnas. Aukslējas melnas. Arī deguna spogulis melns. Trūkumi. Pārāk smagnēja galva, pārāk apaļa galvaskausa daļa, izvalbīta piere, pārāk izteikta pāreja no pieres daļas uz purnu, gaiša gļotādas pigmentācija, pārāk attīstītas (slapjas) lūpas, taisnstūrveida galva. Nopietni trūkumi. Gaišs deguna spogulis.

Acis. Salīdzinoši nelielas, tumši brūnas, nedaudz slīps novietojums. skatiens – gudrs, maigs un izteiksmīgs. Plakstiņi – sausi, cieši pieguļoši, melni. Trūkumi. Apaļas acis; mazas vai izvalbītas acis, mitri plakstiņi, draudīga acu izteiksme, gaišas acu aprises. Nopietni trūkumi. Rozā krāsas acu aprises.

Ausis. Novietotas acu līmenī, salīdzinoši nelielas, trīsstūra forma, ausu galiņi noapaļoti, tās cieši pieguļ galvai, tomēr satraukuma brīžos suns paceļ ausis pie skrimšļiem. Trūkumi. Pārāk garas vai pārāk platas ausis. Nepareizas formas ausis, pārāk augstu novietotas un tādas, kuras nav plakanas.

Kakls. Spēcīgs, salīdzinoši īss. Ar nelielu pazodi. Trūkumi: Tievs, garš kakls ar pārāk attīstītu pazodi.

Zobi. Pilna zobu formula. Spēcīgi un balti. Šķērveida sakodiens. Pieļaujams arī knaibļveida sakodiens. Trūkumi: Nepareizs sakodiens.

Lāpstiņas. Mēreni slīpas. Skausts – plats un muskuļots.

Korpuss. Krūšu kurvis salīdzinoši nav dziļš, nesniedzas zemāk par elkoņiem, bet ir plats. Ribas mēreni ieapaļas. Mugura – gara, plata un spēcīga. Krusti – nedaudz slīpi un harmoniski saplūst ar korpusu. Pareizi veidoti gurni. Mēreni ievilkti cirkšņi. Trūkumi. Izliekta vai ieliekta mugura. Uz priekšu noliekta mugura. Izkāmējis vēders.

Ekstremitātes. Priekšējās ekstremitātes – taisnas, spēcīgas, tās bagātīgi klāj atsukas. Atsukas uz ekstremitāšu aizmugurējās daļas – biezas un garas. Gurni muskuļoti, bet ne pārāk gari. Apakšstilbi plati, sausi, lecamās locītavas leņķis – mēreni izteikts. Uz pakaļējām ekstremitātēm reizēm mēdz būt liekie pirksti. Trūkumi. Taisnas lecamās locītavas. Izvērstas, greizas ekstremitātes. Nopietni trūkumi. Lieko pirkstu trūkums uz pakaļējām ekstremitātēm.
Pēdas. Nav pārāk garas, ir kompaktas, pirksti – mēreni saspiesti. Trūkumi: Pārāk garas un plakanas pēdas.

Aste. Diezgan gara, to klāj biezs apmatojums. Miera stāvoklī suns tur asti nolaistu, astes galā veidojas "āķītis". Satrauktā stāvoklī aste tiek pacelta augstāk pa muguru un sagriezta gredzenā. Trūkumi: Nepareizs astes novietojums; aste ar nabadzīgu apmatojumu; pārāk īsa vai pārāk gara aste; satrauktā stāvoklī suns neceļ asti sagrieztu gredzenā vai dara to nepārtraukti.

Apmatojums. Biezs, garš un taisns; uz astes, ap kaklu tas ir nedaudz garāks, nekā uz korpusa, un var būt nedaudz viļņains. "Bikses" uz pakaļējām ekstremitātēm veido garš, biezs, nedaudz viļņains apmatojums. Trūkumi: Īss apmatojums, vijīgi akota mati. Pavilnas trūkums.

Krāsa. Balta vai balti pelēka (āpša apmatojuma krāsa), bāli dzeltena, vilka krāsa vai rudi plankumi uz galvas, ausīm un astes sākuma daļā. Āpša krāsas plankumi tiek vērtēti augstāk. Pieļaujami arī uz korpusa. Trūkumi. Jebkura krāsa, kas nav norādīta standartā. Nopietni trūkumi: Melnas krāsas plankumi, ko veido līdz pat saknei melni akota mati.

Kustības. Neskatoties uz svaru un izmēru, Pireneju kalnu sunim jākustas viegli un brīvi. Pareizi sabalansēts suns ir spējīgs ilgu laiku uzturēt ātru pārvietošanās tempu. Trūkumi: Jebkura novirze no standarta tiek uzskatīta par trūkumu.
N.B. Suņiem ir jābūt diviem normāliem sēkliniekiem, kas pilnībā noslīdējuši sēklinieku maisiņā.
По вопросам о размещении объявления о продаже щенков,вашей собаки на сайт в раздел "Наши Чемпионы",а также размещение ваших фотографий на фотоконкурсы - вы можете написать на admin@favoritinfo.lv
Аватара пользователя
Admin
Site Admin
 
Сообщения: 1155
Зарегистрирован: 29 июн 2013, 10:13

Re: Pireneju kalnu suns / Пиренейская горная собака

Сообщение Admin » 19 ноя 2013, 12:15

31.03.2005/EN
FCI-Standard N° 137
CHIEN DE MONTAGNE DES PYRÉNÉES
(Pyrenean Mountain Dog)

Изображение

TRANSLATION: Mrs Pamela Jeans-Brown, revised by Raymond
Triquet and Alain Pécoult). Official language (FR).
ORIGIN: France.
DATE OF PUBLICATION OF THE OFFICIAL VALID
STANDARD: 13.03.2001.
UTILIZATION: Pastoral guardian in the mountains.
FCI-CLASSIFICATION: Group 2. Pinscher and Schnauzer
type dogs, Molossoids
and mountain dogs and
Swiss mountain dogs.
Section 2.2 Molossoids, mountain
type.
Without working trial.
BRIEF HISTORICAL SUMMARY: Present in the Pyrenees from
time immemorial, known in the Middle Ages and used as a guardian
of castles, it is mentioned by Gaston Phoebus in the 14th century.
Already appreciated as a companion dog in the 17th century, it
reached glorious heights at the court of Louis XIV. The first detailed
description of this breed dates from 1897 in the book by Count de
Bylandt. Ten years later the first breed clubs were set up and in 1923
the Réunion of Pyrenean Dog Fanciers ( Réunion des Amateurs de
Chiens Pyrénées – R.A.C.P.), at the instigation of Mr Bernard SénacLagrange, registered the official standard with the SCC (Société
Centrale Canine, French K.C.) the current standard is still very close
to the standard worked out in 1923, only a few clarifying
amendments having been made.
GENERAL APPEARANCE: Dog of great size, imposing and
strongly built, but not without a certain elegance.
IMPORTANT PROPORTIONS:
• The widest part of the skull is equal to its length.
• The muzzle is slightly Shorter than the skull.
• The length of the body from the point of the shoulder to the
point of the buttock is slightly greater than the height of the
dog at the withers.
• The depth of the chest is equal to, or slightly less than, half
the height at the withers.
BEHAVIOUR / TEMPERAMENT: Used on its own to guarantee
the protection of flocks from attacks by predators, its selection
depended on its aptitude for guarding and dissuading as much as on
its attachment to the flock. The resulting main qualities are strength
and agility, allied to gentleness and attachment to those it is
protecting. This protecting dog has a propensity for independence
and a sense of initiative which demand a certain degree of authority
from its owner.
HEAD: Not too large in comparison with the size of the dog. Its
sides are fairly flat.
CRANIAL REGION:
Skull: The widest part of the skull is equal to its length. It is slightly
rounded due to the sagittal crest being perceptible to the touch.
Because the occipital protuberance is apparent, the back of the skull
has on ogival shape. Superciliary ridges are not pronounced. The
median furrow is scarcely perceptible to the touch between the eyes.
Stop: Gentle slope.
FACIAL REGION:
Nose: Totally black.
Muzzle: Broad, slightly shorter than the skull, narrowing
progressively towards the tip. Seen from above it forms a blunt “V”.
Well filled below the eyes.
Lips: Not very droopy, just enough to cover the lower jaw. Black or
heavily marked with black, as is the palate.
Jaws/Teeth: Complete dentition with healthy, white teeth. Scissors
bite (upper incisors overlapping lower incisors without losing
contact). Pincer bite tolerated as are the two lower pincers tipping
forward.
EYES: Rather small, almond-shaped, set slightly obliquely, with
intelligent and contemplative expression, of amber-brown colour.
Eyelids never loose. Gentle, dreamy look.
EARS: Set on level with the eye, fairly small, triangular in shape and
rounded at the tip. They fall flat against the head and are carried
slightly raised when the dog is alert.
NECK: Strong, relatively short, with very little dewlap
BODY: The length of the body from the point of the shoulder
to the point of the buttock is slightly greater than the height of the
dog at the withers. The distance between the sternum and the ground
is approximately half the height at the withers, never less.
Topline: Well-supported.
Withers: Broad.
Back: Of good length and strong.
Loin: Of moderate length.
Croup: Slightly oblique with fairly prominent haunches.
Flank: Scarcely pronounced.
Chest: Not too low, but broad and long. Let down as far as the
elbow but not lower. Its height is equal to or slightly less than half
the height of the dog at the withers. The ribs are slightly rounded.
TAIL: It reaches at least as far as the point of the hock. It is bushy
and forms a plume. Carried low in repose with its tip forming a hook
for preference. When the dog is alert, the tail rises towards the back,
forming a strong circle with only the tip touching the loins (making
the wheel “arroundera” to quote the expression used by the people of
the Pyrenees).
LIMBS
FOREQUARTERS:
General appearance: Upright, strong.
Shoulders: Moderately oblique.
Upper arm: Well muscled and moderately long.
Forearm: Straight, strong and well-fringed.
Carpal joint (Carpus): The wrist is in line with the forearm.
Pasterns (Metacarpus): Slightly oglique.
Forefeet: Not long, compact, with slightly arched toes.
HINDQUARTERS:
General appearance: The hind legs have long, more abundant fringes
than the forelegs. Seen from behind, they are perpendicular to the
ground.
Thigh: Well muscled, not very long and moderately oblique, welldefined muscle.
Stifle (knee): Moderately angulated and parallel to the body.
Lower thigh: Of moderate length, strong.
Hock: Broad, lean, moderately angulated.
Hind feet: Not long, compact, with slightly arched toes.
Dewclaws: The hind legs cach have double well-formed dewclaws.
The front legs sometimes have single or double dewclaws.
GAIT / MOVEMENT: The movement of the Pyrenean Mountain
Dog is powerful and free, it is never ponderous, the movement is
extended rather than fast, and not without a certain suppleness and
elegance. The angulation of the dogs permits an unflagging gait.
SKIN: Thick and supple, often showing patches of pigmentation
over the whole body.
COAT
Hair: Well-furnished, flat, quite long and supple, rather crisp on the
shoulders and back, longer on the tail and around the neck where it
can be slightly wavy. The trouser hair, finer and woollier, is very
thick. The undercoat is also thick.
Colour: White or white with patches appearing grey (badger or wolf)
or pale yellow or orange (arrouye) on the head, ears, base of the tail
and sometimes on the body. The most appreciated are badger grey
patches.
SIZE:
Height at withers: Males: from 70 cm to 80 cm.
Females: from 65 cm to 75 cm.
A tolerance of + 2 cm is allowed for perfectly typed specimens.
FAULTS: Any departure from the foregoing points should be
considered a fault and the seriousness with which the fault should be
regarded should be in exact proportion to its degree and its effect
upon the health and welfare of the dog.
General appearance:
• General appearance giving the impression of heaviness,
without distinction. Flat, flabby, sluggish dog.
Head:
• Too heavy, rectangular in shape.
• Skull too broad, bulging forehead.
• Stop too pronounced or non-existent.
• Lips too pendulous forming flews.
• Insufficient pigmentation on the nose; eye-rims and lips.
Eyes:
• Round, light, deep-set or prominent, too large or too small,
set too close together or too far apart. Third eyelid visible.
Hard expression.
Ears:
• Broad, long, curled, folded, carried too far back, set high.
Neck:
• Slender, a little long or on the contrary, too short, giving the
impression that the head is sunk into the shoulders. Too
much dewlap.
Body:
• Sway or roach-backed dipping, whippety or drooping belly.
Chest:
• Too broad or too narrow, slab-sided or, on the contrary,
barrel-chested.
Tail:
• Not enough furnishing or carried badly, too short or too long,
without a plume, not “making the wheel” in action, or
making it continuously, even in repose.
Forequarters:
• Turning out or turning in.
• Too open a scapulo-humeral angle.
Hindquarters:
• Turning out or in.
• Hock too straight or too angulated.
Feet:
• Long or splayed.
Coat:
• Short or curly, silky, soft or lack of undercoat.
ELIMINATING FAULTS:
• Aggressive or overly shy.
• Any dog clearly showing physical of behavioural
abnormalities.
Nose:
• Not completely black.
Jaws:
• Over or undershot, or any malformation of the jaws.
Eyes:
• Flesh colour on the eye-rims. Yellow eyes.
Dewclaws:
• No dewclaws or single dewclaw or atrophied double
dewclaws on hind feet.
Colour:
• Any colour not specified in the standard.
Size:
• Outside the limits.
N.B.:
• Male animals should have two apparently normal testicles
fully descended into the scrotum.
• Only functionally and clinically healthy dogs, with breed
typical conformation should be used for breeding.

Изображение
По вопросам о размещении объявления о продаже щенков,вашей собаки на сайт в раздел "Наши Чемпионы",а также размещение ваших фотографий на фотоконкурсы - вы можете написать на admin@favoritinfo.lv
Аватара пользователя
Admin
Site Admin
 
Сообщения: 1155
Зарегистрирован: 29 июн 2013, 10:13

Re: Pireneju kalnu suns / Пиренейская горная собака

Сообщение Sabikko » 20 ноя 2013, 15:26

phpBB [video]
Аватара пользователя
Sabikko
 
Сообщения: 983
Зарегистрирован: 18 июл 2013, 11:45
Откуда: Рига
Ваше имя: Sabīna
Питoмец (πopoдa / имя): Akita


Вернуться в Группа овчарок | Aitu suņi grupa

Кто сейчас на конференции

Сейчас этот форум просматривают: нет зарегистрированных пользователей и гости: 0